Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
viļņot
viļņot 3. pers. -o, pag. -oja darbības vārds
1.intransitīvs Būt tādam, kur ir viļņi (1) – par ūdenstilpi, ūdeni; viļņoties1.
PiemēriEzers sāk viļņot vējā.
  • Ezers sāk viļņot vējā.
  • Jūra viļņoja ļoti spēcīgi.
  • Ūdens viļņo gar laivas malām.
2.intransitīvs Nevienmērīgi, svārstīgi līdzīgi viļņiem (1) izplatīties, kustēties u. tml.; viļņoties.
PiemēriTorņa zvana skaņas viļņo tālu.
  • Torņa zvana skaņas viļņo tālu.
  • Mastā viļņo karogs.
  • Vējā viļņo kviešu druva.
2.1.pārnestā nozīmē Norisēt spēcīgi, strauji (par parādībām sabiedrībā, arī psihisku, fizioloģisku stāvokli).
PiemēriSabiedrībā viļņo satraukums par notikušo nelaimi.
  • Sabiedrībā viļņo satraukums par notikušo nelaimi.
  • Sirdī viļņo prieks.
  • Valodas urdz un viļņo, un skan manās ausīs kā mūzika. Mīļā mātes valoda!
3.transitīvs Būt par cēloni tam, ka rodas viļņi (1).
PiemēriVētra viļņo okeānu.
  • Vētra viļņo okeānu.
  • Spēcīgs vējš viļņoja jūru.
  • pārnestā nozīmē Prieks viļņo sirdi.