Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
viļņoties
viļņoties 3. pers. -ojas, pag. -ojās atgriezenisks, darbības vārds
1.Būt tādam, kur ir viļņi (1) – par ūdenstilpi, ūdeni.
PiemēriOkeāns spēcīgi viļņojas.
2.Nevienmērīgi, svārstīgi līdzīgi viļņiem (1) izplatīties, kustēties, virzīties.
PiemēriTaures skaņas viļņojas gaisā.
2.1.pārnestā nozīmē Norisināties spēcīgi, strauji (par parādībām sabiedrībā, arī psihisku, fizioloģisku stāvokli).
PiemēriSabiedrība sākusi viļņoties par netaisnību.