virsbūve
virsbūve dsk. ģen. -vju sieviešu dzimte, lietvārds
1.Automobiļa daļa (piem., kabīne, kravas kaste, motora pārsegs), kas paredzēta vadītāja, pasažieru un kravas ievietošanai un kas satur un nosedz citas automobiļa daļas un veido tā izskatu.
PiemēriVieglo automobiļu slēgtās, vaļējās virsbūves.
2.Virsējā, augšējā daļa (ēkai, celtnei).
PiemēriMūra tornis ar koka virsbūvei.