virsdrēbe
virsdrēbe dsk. ģen. -bju lietvārds; sieviešu dzimte
1.Audums, kas paredzēts apģērba virsējai daļai, tā ārpusei vai (kā) pārklāšanai, apvilkšanai.
PiemēriSpīdīga neilona virsdrēbe.
- Spīdīga neilona virsdrēbe.
- Mēteļa virsdrēbei izmantots viegls vilnas audums.
- Piediegt oderi pie vējjakas virsdrēbes.
- Matracim apvilkta rakstaina virsdrēbe.
2.formā: daudzskaitlis Apģērbs (parasti mētelis, kažoks), ko ģērbj virs citām drēbēm; apģērbs, ko valkā virs veļas.
PiemēriSiltas, ūdensnecaurlaidīgas virsdrēbes.
- Siltas, ūdensnecaurlaidīgas virsdrēbes.
- Nopurināt sniegu no virsdrēbēm.
- Rudens, ziemas virsdrēbes.
- Valkāt dārgas un greznas virsdrēbes.