virsdegune
virsdegune [vìrsdȩgune] dsk. ģen. -ņu lietvārds; sieviešu dzimte
Deguna augšējā daļa, kas atrodas starp acīm un piekļaujas pierei.
PiemēriZema, izliekta virsdegune.
- Zema, izliekta virsdegune.
- Virsdegunē parādījušās krunkas.