vienmulīgs
vienmulīgs īpašības vārds; vīriešu dzimte
vienmuļīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
vienmulīga īpašības vārds; sieviešu dzimte
vienmuļīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
vienmulīgi apstākļa vārds
vienmuļīgi apstākļa vārds
vienmulība lietvārds; sieviešu dzimte
vienmuļība lietvārds; sieviešu dzimte
vienmulīgums lietvārds; vīriešu dzimte
vienmuļīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas vienveidīgi atkārtojas, ir bez krasām pārmaiņām; vienmuļš; monotons.
PiemēriVienmuļīgs darbs.
- Vienmuļīgs darbs.
- Vienmulīgas kustības.
- Ravēšana ir vienmulīga darbība.
- Vienmuļīgs gājiens pa klajo lauku.
- Vienmuļīga dzīve.
- Vienmulīgs upes plūdums.
- Vienmuļīgi veikt vienu un to pašu.
- Vienmuļīgi pavadīts laiks.
1.1.Vienveidīgs (par skaņu).
PiemēriVienmulīga šalkoņa, sanoņa.
- Vienmulīga šalkoņa, sanoņa.
- Vienmuļīga zumoņa.
- Vienmuļīgi vaidēt.
- Vienmulīgi dunēt.
1.2.pārnestā nozīmē Bāls, neizteiksmīgs.
PiemēriVienmulīgs aktiera tēlojums.
- Vienmulīgs aktiera tēlojums.
- Vienmulīgas sarunas.
- Nepalikt vienmuļīgajā pasākumā līdz galam.
- Vienmuļīgi stāstīt par ceļojuma iespaidiem.