vienmuļš
vienmuļš -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
vienmuļa -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
vienmuļi apstākļa vārds
vienmuļība lietvārds; sieviešu dzimte
vienmuļums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas vienveidīgi atkārtojas, ir bez krasām pārmaiņām; garlaicīgs, apnicīgs; vienmulīgs, vienmuļīgs.
PiemēriVienmuļš darbs.
- Vienmuļš darbs.
- Vienmuļš process.
- Garš un vienmuļš pārbrauciens ar autobusu.
- Šoseja bija klusa un vienmuļa.
- Dzīve ritēja vienmuļi.
1.1.Vienveidīgs (par skaņu).
PiemēriVienmuļš troksnis.
- Vienmuļš troksnis.
- Vienmuļa balss.
- Vienmuļa graboņa.
- Vienmuļi šalc priedes.
1.2.pārnestā nozīmē Bāls, neizteiksmīgs.
PiemēriVienmuļš priekšnesums.
- Vienmuļš priekšnesums.
- Vienmuļš lugas sižets.
- Vienmuļas un tukšas diskusijas.
- Pārāk vienmuļi reklamēts svētku pasākums.