Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
vienot
vienot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
1.Stiprināt, saistīt (kopā).
PiemēriVienot kopā vadu galus.
  • Vienot kopā vadu galus.
  • Uz pusēm pārrautā stieple jāvieno kopā.
  • Vienot ziedus vainagā.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) veidojas savstarpēja (parasti pozitīva) saskarsme, pozitīvas savstarpējas attiecības.
PiemēriViņus vieno kopīgas intereses.
  • Viņus vieno kopīgas intereses.
  • Draudzība un uzticība vienoja abus jauniešus.
  • Sporta komandu vienoja mērķis gūt uzvaru.