vienot
vienot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
1.Stiprināt, saistīt (kopā).
PiemēriVienot kopā vadu galus.
- Vienot kopā vadu galus.
- Uz pusēm pārrautā stieple jāvieno kopā.
- Vienot ziedus vainagā.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) veidojas savstarpēja (parasti pozitīva) saskarsme, pozitīvas savstarpējas attiecības.
PiemēriViņus vieno kopīgas intereses.
- Viņus vieno kopīgas intereses.
- Draudzība un uzticība vienoja abus jauniešus.
- Sporta komandu vienoja mērķis gūt uzvaru.