vienaudzis
vienaudzis -dža, dsk. ģen. -džu lietvārds; vīriešu dzimte
vienaudze dsk. ģen. -džu lietvārds; sieviešu dzimte
Tas, kas ir vienādā vecumā (ar kādu).
PiemēriAbi draugi ir vienaudži.
- Abi draugi ir vienaudži.
- Starp vienaudžiem meitene jutās labi.
- Pavadīt laiku ar vienaudžiem.