vienatne
vienatne lietvārds; sieviešu dzimte; formā: vienskaitlis
Stāvoklis, kad (kāds) ir viens; stāvoklis, kad (kādi) ir kopā, parasti divatā, vieni paši, bez citiem.
PiemēriVienatni viņš veltīja pārdomām.
- Vienatni viņš veltīja pārdomām.
- Pastaigāties vienatnē.
- Izbaudīt vienatni.
- Beidzot viņi palika vienatnē.