vienatnīgs
vienatnīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
vienatnīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
vienatnīgi apstākļa vārds
Vienpatīgs.
PiemēriDaži cilvēki ir vienatnīgi, bet citi – sabiedriski.
- Daži cilvēki ir vienatnīgi, bet citi – sabiedriski.
- No vienatnīgā zēna izauga talantīgs mākslinieks.
- Vienatnīgi klīst gar upmalu.