veltīgs
veltīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
veltīga -a īpašības vārds; sieviešu dzimte
veltīgi apstākļa vārds
veltīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas nerada vēlamo rezultātu; velts.
PiemēriVeltīgs darbs.
- Veltīgs darbs.
- Pikets nav bijis veltīgs.
- Veltīga laika zaudēšana.
- Veltīgas cerības.
- Zirgu steidzināt ar pātagu ir veltīgi.
- Pūliņi bijuši veltīgi.
- Veltīgi izmesta nauda.
1.1.Tāds, kas nav pamatots, arī nav vajadzīgs.
PiemēriUztraukums ir veltīgs.
- Uztraukums ir veltīgs.
- Bažas ir veltīgas.