Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
velt
veļu, vel, veļ, pag. vēlu darbības vārds; transitīvs
1.Panākt, ka (kas, parasti priekšmets) virzās (pa kādu virsmu), griežoties ap savu asi.
PiemēriVelt baļķus, akmeņus, mucu.
1.1.Būt tādam, kurā (parasti vēja iedarbībā) (kas) rodas, izplatās, līgojas.
PiemēriJūra veļ viļņus.
1.2.sarunvaloda, pārnestā nozīmē Ar grūtībām, neskaidri, arī lēnām teikt, runāt (ko).
PiemēriViņš noprasīja, veldams vārdus pār lūpām ar patosu.
2.Veidot (parasti ko apaļu) no masas, to valstot, spaidot (piemēram, plaukstām, priekšmetiem); šādi veidot (masu) apaļā formā.
PiemēriVelt mīklu.
3.Apstrādāt (vilnu) tā, ka (tās) šķiedras neatgriezeniski sasaistās savā starpā; šādā veidā gatavot (tekstilizstrādājumu, parasti filcu, tūbu, vadmalu, arī apavus).
PiemēriVelt vilnu.