variēt
variēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds
variēties atgriezenisks, darbības vārds
variējums vīriešu dzimte, lietvārds
1.transitīvs Mainīt (kam) dažus struktūras elementus, to savstarpējās attiecības; veidot (kā) variantu (1) vai variantus.
PiemēriVariēt apgaismojuma intensitāti.
2.intransitīvs; formā: trešā persona Būt tādam, kam mainās daži struktūras elementi, to savstarpējās attiecības (parasti par organismiem, to daļām); būt tādam, kam veidojas variants1 vai varianti.
PiemēriČūskas mugurpuses krāsa variē.
3.transitīvs; joma: mūzika Veidot (kā) variāciju (2) vai variācijas.
PiemēriKatrai baleta epizodei ir savs sižets un atšķirīga noskaņa, kas variē.