variēt
variēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds
variēties darbības vārds; atgriezenisks
variējums lietvārds; vīriešu dzimte
1.transitīvs Mainīt (kam) dažus struktūras elementus, to savstarpējās attiecības; veidot (kā) variantu (1) vai variantus.
PiemēriVariēt apgaismojuma intensitāti.
- Variēt apgaismojuma intensitāti.
- Variēt puķupodu augstumu.
- Variēt komandas sastāvu.
- Variēju pankūku pildījumu.
- Viesnīcā variē dažādi telpu iekārtojuma stili.
2.intransitīvs; formā: trešā persona Būt tādam, kam mainās daži struktūras elementi, to savstarpējās attiecības (parasti par organismiem, to daļām); būt tādam, kam veidojas variants1 vai varianti.
PiemēriČūskas mugurpuses krāsa variē.
- Čūskas mugurpuses krāsa variē.
- Ābeļu vainaga krāsa variē no baltas līdz dažādas intensitātes sārtai.
3.transitīvs; joma: mūzika Veidot (kā) variāciju (2) vai variācijas.
PiemēriKatrai baleta epizodei ir savs sižets un atšķirīga noskaņa, kas variē.
- Katrai baleta epizodei ir savs sižets un atšķirīga noskaņa, kas variē.