vajadzība
vajadzība sieviešu dzimte, lietvārds
1.Vispārināta īpašība → vajadzīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis, kad kas ir noteikti vajadzīgs, kad bez kā nevar iztikt.
PiemēriVajadzība pēc ēdiena.
Stabili vārdu savienojumiDabiskās vajadzības.
1.1.formā: daudzskaitlis Faktori (dabiski, sociāli, garīgi), to kopums, kas nepieciešams (organisma, personības, sociālas grupas) dzīves, darbības nodrošināšanai.
PiemēriIkdienas vajadzības.
Stabili vārdu savienojumiVajadzība spiež.
Stabili vārdu savienojumiVajadzības izteiksme.