uzšķaudīt
uzšķaudīt -u, -i, -a, pag. -īju intransitīvs, darbības vārds
1.Šķaudot uzvirzīt, piemēram, siekalas, virsū (kam, uz kā).
PiemēriMan laikam uzšķaudīja, un tagad slimoju.
1.1.sarunvaloda Neievērot, neatzīt (piemēram, ko sabiedrībā noteiktu), nicīgi izturēties (pret ko).
PiemēriUzšķaudīt likumiem.