Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
uzķēzīt sarunvaloda
uzķēzīt -ķēzīju, -ķēzī, -ķēzī, pag. -ķēzīju intransitīvs, darbības vārds
Izkārnoties uzvirzīt (mēslus, netīrumus) virsū (uz kā, kam).
PiemēriPutns uzķēzījis uz pleca.