Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
uzurdīt
uzurdīt -u, -i, a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
Urdot pamudināt (kādu); panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, jūtas) izraisās psihē.
PiemēriUzurdīt savus biedrus.