uzstūrēt
uzstūrēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
1.Stūrējot uzvirzīt (transportlīdzekli) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); stūrējot uzvirzīt (transportlīdzekli) uz kādas vietas.
PiemēriUzstūrēt slidenajā kalnā.
2.Stūrējot uzvirzīt (transportlīdzekli) virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to).
PiemēriUzstūrēt ceļazīmei.