uzspēlēt
uzspēlēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Neilgu laiku, arī reizēm spēlēt (piemēram, skaņdarbu, mūzikas instrumentu).
PiemēriUzspēlēt populāru melodiju.
- Uzspēlēt populāru melodiju.
- Palūgt mūziķiem ko uzspēlēt.
- Saviesīgā vakarā uzspēlēt klavieres.
- intransitīvs Uzspēlēt kādā ansamblī.
2.Neilgu laiku, arī reizēm spēlēt (piemēram, galda spēli, sporta spēli).
PiemēriUzspēlēt šahu.
- Uzspēlēt šahu.
- Uzspēlēt videospēles.
- Brīvajos brīžos uzspēlēt futbolu.
- Ar draugiem uzspēlējam basketbolu.
3.Pārspīlēti, nedabiski tēlot, attēlot; pārspīlēti, izliekoties paust.
PiemēriSamākslots un uzspēlēts tēlojums.
- Samākslots un uzspēlēts tēlojums.
- Runāt ar uzspēlētu bravūru.
- Viņa vienaldzība šķiet uzspēlēta.