uzrakņāt
uzrakņāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
1.Rakņājot apvērst, uzirdināt (augsni, zemes platību).
PiemēriUzrakņāt zemi ap ogulājiem.
- Uzrakņāt zemi ap ogulājiem.
1.1.Rakņājot padarīt nelīdzenu, sabojāt.
PiemēriMežacūkas uzrakņājušas ganības.
- Mežacūkas uzrakņājušas ganības.