uzmīt
uzmīt -minu, -min, -min, pag. -minu intransitīvs, darbības vārds
1.Minot, liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
PiemēriDejojot uzmīt sievietei uz kājas.
1.1.Minot, liekot soli, nejauši uzlikt kāju virsū (kam asam), sāpīgi skarot, ievainojot (kāju).
PiemēriUzmīt uz naglas.
2.Uzliekot kāju virsū (piemēram, pedālim), spiest (uz tā).
PiemēriUzmīt bremzes pedālim.
2.1.sarunvaloda Braukt (minot divriteņa pedāļus).
PiemēriKāpt ritenim virsū un uzmīt.