Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
uzknābāt
uzknābāt 3. pers. -ā, pag. -āja transitīvs, darbības vārds
1.Knābājot (piemēram, no zemes) savākt un apēst, ieēst.
PiemēriUzknābāt sēkliņas no sniega.
1.1.Ieknābāt1.
PiemēriIzkārto speķi labprāt uzknābā zīlītes un dzeņi.