uzknābt
uzknābt -knābju, -knāb, -knābj, pag. -knābu darbības vārds
1.intransitīvs Uzcirst ar knābi.
PiemēriZvirbuļi viens otram uzknābj.
1.1.pārnestā nozīmē Asi, arī dzēlīgi ko pateikt (kādam, par ko).
PiemēriUzknābt kolēģim.
2.transitīvs; formā: trešā persona Uzknābāt.
PiemēriBaloži uzknābj no ietves sīkas drupačas.
2.1.intransitīvs Ķerot, cērtot ar knābi, nomedīt.
PiemēriStārķis pļavā uzknābj pa vardei.