uzdomāt
uzdomāt [uzduõmât] -āju, -ā, -ā, pag. -āju transitīvs, darbības vārds
uzdomāties atgriezenisks, darbības vārds
1.Izdomāt, iecerēt (ko darīt, veikt).
PiemēriUzdomāt braukt ar autobusu.
1.1.Radīt sev, parasti maldīgu, uzskatu, pārliecību.
PiemēriUzdomāt savu domu un pie tās spītīgi turēties.