uzburbuļot
uzburbuļot 3. pers. -o, pag. -oja intransitīvs, darbības vārds
1.Iesākt burbuļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, burbuļot.
PiemēriKatliņā uzburbuļo ūdens.
1.1.Kļūt tādam, kurā ir burbuļi.
PiemēriLakas slānis drīz uzburbuļoja.
1.2.Uzvirzīties šķidruma virspusē burbuļu veidā.
PiemēriNo ezera dibena uzburbuļo purva gāze.