uzblāzmot
uzblāzmot 3. pers. -o, pag. -oja intransitīvs, darbības vārds
uzblāzmojums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Iesākt blāzmot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, blāzmot.
PiemēriUz sienas uzblāzmoja atspīdums.
1.1.pārnestā nozīmē Rasties, spēji, spilgti izpausties.
PiemēriUzblāzmoja sapņi par publicēšanos.