upurēt
upurēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
1.Reliģiskā rituālā dot, veltīt Dievam vai dieviem (dzīvu būtni, priekšmetu, produktu u. tml.), lai izlūgtos labvēlību, pateiktos; ziedot.
PiemēriUpurēt Dievam maizi un vīnu.
2.Atsacīties (no kā vērtīga, vajadzīga) kā labā, kāda mēŗka dēļ.
PiemēriUpurēt karjeru, lai mājās audzinātu bērnus.
Stabili vārdu savienojumiUpurēt sevi.
2.1.Šahā, dambretē u. tml. – ar noteiktu mērķi zaudēt (piemēram, figūru, kauliņu).
PiemēriLielmeistars upurēja zirdziņu.