Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
ultimatīvs
-ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
-ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
apstākļa vārds
lietvārds; vīriešu dzimte
1.Saistīts ar ultimātu (1), tam raksturīgs.
PiemēriUltimatīvi noteikumi.
2.Kategorisks.
PiemēriUltimatīvs sarunu veids ar opozīcijas partiju.
Cilme:No vācu ultimativ, kam pamatā latīņu ultimatus ‘tāds, kas beidzies, sasniedzis galu’.