ultimatīvs
ultimatīvs -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
ultimatīva -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
ultimatīvi apstākļa vārds
ultimatīvums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Saistīts ar ultimātu (1), tam raksturīgs.
PiemēriUltimatīvi noteikumi.
Cilme:No vācu ultimativ, kam pamatā latīņu ultimatus ‘tāds, kas beidzies, sasniedzis galu’.