ultimāts
ultimāts lietvārds; vīriešu dzimte
1.Kategoriska vienas valsts prasība citai, kas nepieļauj iebildumus un ietver piedraudējumu neizpildīšanas gadījumā izmantot piespiedu pasākumus.
PiemēriPSRS valdības ultimāts Latvijas valdībai 1940. gadā.
- PSRS valdības ultimāts Latvijas valdībai 1940. gadā.
- Iesniegt ultimātu.
- Piekrist ultimāta noteikumiem.
1.1.Ar piedraudējumu saistīta prasība, ko militārpersona iesniedz pretinieka karaspēka grupējuma, vienības u. tml. pavēlniecībai.
PiemēriUltimāts ar prasību padoties.
- Ultimāts ar prasību padoties.
- Ultimāts ielenktajam grupējumam.
2.Kategoriska prasība ar piedraudējumu.
PiemēriPartijas ultimāts valdībai.
- Partijas ultimāts valdībai.
- Eiropas Komisijas ultimāts Ungārijas valdībai, prasot atcelt iecerētās reformas.
- Bērniem tika izteikts ultimāts.
Cilme:No latīņu ultimatum, kam pamatā vārds ultimate ‘tuvoties beigām, beigties’.