ultimāts
ultimāts lietvārds; vīriešu dzimte
1.Kategoriska vienas valsts prasība citai, kas nepieļauj iebildumus un ietver piedraudējumu neizpildīšanas gadījumā izmantot piespiedu pasākumus.
PiemēriPSRS valdības ultimāts Latvijas valdībai 1940. gadā.
1.1.Ar piedraudējumu saistīta prasība, ko militārpersona iesniedz pretinieka karaspēka grupējuma, vienības u. tml. pavēlniecībai.
PiemēriUltimāts ar prasību padoties.
2.Kategoriska prasība ar piedraudējumu.
PiemēriPartijas ultimāts valdībai.
Cilme:No latīņu ultimatum, kam pamatā vārds ultimate ‘tuvoties beigām, beigties’.