tikumība
tikumība lietvārds; sieviešu dzimte
Normu un principu sistēma, kas regulē cilvēka rīcību, izturēšanos sabiedrībā un attieksmē pret citiem cilvēkiem; cilvēka rīcības, izturēšanās atbilsme šādai sistēmai; arī morāle1.
PiemēriMācīt bērniem tikumību.
- Mācīt bērniem tikumību.
- Tikumības būtība ir darīt citiem labu un nenodarīt ļaunu.
Stabili vārdu savienojumiTikumības policija.
- Tikumības policija — policijas nodaļa, kuras uzdevums ir sekmēt sabiedrības tikumību (piem., ierobežojot prostitūciju, cīnoties pret sutenerismu, pedofiliju).