tecēt2
tecēt teku [tȩku], teci, tek [tȩk], pag. tecēju intransitīvs, darbības vārds
tecējums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Iet, skriet veikli, ātri, vieglā gaitā, parasti sīkiem soļiem (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
PiemēriVeikli tecēt pa priekšu.
Stabili vārdu savienojumiTek kā skudra.
1.1.pārnestā nozīmē Virzīties (parasti šķietamā kustībā) – par debess spīdekļiem.
PiemēriDivējāda saule tek, tek kalnā, tek lejā; Divējāds mans mūžiņš ar to vienu dvēselīti.