sūnot
sūnot 3. pers. -o, pag. -oja intransitīvs, darbības vārds
sūnojums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Pakāpeniski pārklāties ar sūnu.
PiemēriJumts sūno.
1.1.pārnestā nozīmē Iesīkstēt (kādos paradumos, nodarbēs).
PiemēriMan ir svarīgi sevi pilnveidot, tiekties pēc kā jauna, nevēlos vienā vietā sūnot visu mūžu.