sākotnējs
sākotnējs [sâkuôtnẽjs] -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
sākotnēja [sâkuôtnẽja] -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
sākotnēji [sâkuôtnẽji] apstākļa vārds
1.Tāds, kas ir pats pirmais, pirms cita vai citiem, kuri tam seko.
PiemēriSākotnējs valsts veidojums.
- Sākotnējs valsts veidojums.
- Izveidot sākotnēju sarakstu.
- Sākotnējais hokeja izlases sastāvs.
- Sākotnēja apskate.
- Pedagogu sākotnējā sagatavošana.
- Sākotnēji izteikt brīdinājumu.
- Laika apstākļu un vēja dēļ tika mainīts sākotnēji iecerētais brauciens virziens.
1.1.Tāds, kas piemīt (kam) pastāvēšanas, eksistēšanas sākumā (piem., par izskatu, formu, krāsu).
PiemēriVārda sākotnējā nozīme.
- Vārda sākotnējā nozīme.
- Pēc dzemdībām ķermenis palēnām atgriežas savā sākotnējā formā.
1.2.Tāds, kas ir, pastāv pirms kādas norises, stāvokļa u. tml. (par psihisku stāvokli).
PiemēriLauzt sākotnējo neuzticēšanos.
- Lauzt sākotnējo neuzticēšanos.