Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
sveķot
sveķot 3. pers. -o, pag. -oja intransitīvs, darbības vārds
sveķojums vīriešu dzimte, lietvārds
Būt tādam, no kura izdalās sveķi (par augiem, to daļām).
PiemēriPriedes un egles stipri sveķo.