stāstīt
stāstīt -u, -i, -a, pag. -īju, tr. un darbības vārds; intransitīvs
1.Runājot darīt zināmu, paust, vēstīt (ko vai par ko).
PiemēriStāstīt patiesību par notikušo.
- Stāstīt patiesību par notikušo.
- Stāstīt, ka ir nopircis jaunu uzvalku.
- Stāstīt bērniem pasaku.
- Stāstīt citiem par saviem panākumiem darbā.
- Stāstīt gari un plaši par redzēto izstādē.
2.Darīt zināmu, paust, vēstīt (ko vai par ko) rakstveidā, episkā daiļdarbā u. tml.
PiemēriMāte vēstulē dēlam stāsta, ka ir spirgta un vesela.
- Māte vēstulē dēlam stāsta, ka ir spirgta un vesela.
- Romānā stāstīts par jūrnieku dzīvi.