studēt
studēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; intransitīvs
1.Mācīties (parasti) augstākajā mācību iestādē.
PiemēriStudēt universitātē.
- Studēt universitātē.
- Studēt ārzemēs.
- Studēt doktorantūrā.
1.1.transitīvs Apgūt (kādu zinātnes, mākslas, tautsaimniecības u. tml. nozares attiecīgo specialitāti) augstākajā mācību iestādē.
PiemēriStudēt medicīnu.
- Studēt medicīnu.
- Studēt glezniecību.
- Studēt agronomiju.
- Studēt zviedru valodu.
2.transitīvs Rūpīgi, sistemātiski iepazīt, apgūt, arī pētīt (ko).
PiemēriStudēt Bībeli.
- Studēt Bībeli.
- Meitenes cītīgi studē krāšņiem attēliem pilno enciklopēdiju.
- Projektu nedēļā zēns izvēlējies studēt sava novada vēsturi.