strēlnieks
strēlnieks lietvārds
strēlniece dsk. ģen. -ču lietvārds
1.Kājnieku karaspēka karavīrs.
PiemēriStrēlnieku korpuss.
1.1.vēsturisks Karavīrs, kura bruņojumā ir loks vai stops.
PiemēriPriekšējās rindas strēlnieki pietupās, ļaudami notēmēt un uzvilkt lokus tiem, kuri stāvēja otrajā rindā.
2.īpašvārds Viens no Zodiaka zvaigznājiem.
PiemēriStrēlnieka zvaigznājā ir daudz zvaigžņu, zvaigžņu kopu un spožu gāzu miglāju.
2.1.Attiecīgā Zodiaka horoskopa zīme; cilvēks, kas dzimis šajā Zodiaka zīmē.
PiemēriNākamā nedēļa Strēlniekam būs samērā mierīgs laiks.
Cilme:No krievu стрелок.