Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
strops
strops [strùops] lietvārds; vīriešu dzimte
Īpaši darināts miteklis bitēm.
PiemēriBluķa strops.
  • Bluķa strops.
  • Daudzkorpusu strops.
  • Stropa skreja.
  • Ja pieliek ausi pie stropa, tas skan, jo bites vēdina stropus un žāvē sešstūru vaska šūnās iepildīto nektāru.
  • Katram stropam ir savi izlūki, kuri izlido noteiktos maršrutos un izpēta, kur var atrast medu.
Stabili vārdu savienojumi(Dūc) kā bišu stropā. Dūc kā bišu stropā. Rūc kā bišu stropā.