stroķis sarunvaloda
stroķis [strùoķis] lietvārds; vīriešu dzimte
Šaujamierocis.
PiemēriStroķis ar klusinātāju.
- Stroķis ar klusinātāju.
- Pielādēt stroķi.
- Policisti ar stroķiem iebrāzās pa durvīm un lika visiem gulties zemē.