Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
stabulēt
stabulēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju intransitīvs, darbības vārds
1.Spēlēt stabuli.
PiemēriZēns stabulē.
1.1.transitīvs Atskaņot ar stabuli.
PiemēriStabulēt melodiju.
2.sarunvaloda Skaļi, stiepjot skaņas, raudāt.
PiemēriBērns stabulē cik spēka.