Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
spīdināt
spīdināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju transitīvs, darbības vārds
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) spīd.
PiemēriSpīdināt kabatas bateriju tumsā.
1.1.intransitīvs Virzīt gaismu (kur).
PiemēriProžektors spīdināja acīs.