spocīgs
spocīgs [spuõcîgs] -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
spocīga -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
spocīgi apstākļa vārds
spocīgums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Tāds, kas ir savāds, dīvains, iedveš bailesar savu noslēpumainību; spokains.
PiemēriSpocīga mēness gaisma.
2.Tāds, kas ir dīvains, neparasts, izraisa nepatiku.
PiemēriSpocīga cepure.