slīcināt
slīcināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju transitīvs, darbības vārds
1.Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks, dzīvnieks) slīkst (1).
PiemēriSlīcināt kaķēnu dīķī.
2.Pārpludināt, pārklāt ar ūdeni; mitrināt par daudz.
PiemēriNedēļām ilgais lietus slīcina tīrumus un pļavas.
Stabili vārdu savienojumiSlīcināt bēdas alkoholā.