skumjš
skumjš -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
skumja -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
skumji apstākļa vārds
1.Tāds, kas izjūt skumjas; tāds, kam ir raksturīga, parasti viegla, nomāktība, aktivitātes mazināšanās (parasti par psihisku stāvokli).
PiemēriSkumja un noraizējusies sieviete.
- Skumja un noraizējusies sieviete.
- Zēns mājās pārnāca skumjš.
- Skumjš noskaņojums.
- Skumjas nojautas.
- Domājot par bijušo draugu, kļuva ļoti skumji.
1.1.Tāds, kurā izpaužas skumjas.
PiemēriSkumjas acis.
- Skumjas acis.
- Skumja balss.
- Skumji lūkoties tālumā.
1.2.Tāds, kura saturā izpaužas skumjas; tāds, kas izraisa skumjas.
PiemēriSkumja melodija, mūzika.
- Skumja melodija, mūzika.
- Nav stāsta skumjāka ar mīlas metu, kā šis par Romeo un Džulietu.
2.Tāds, kas ir saistīts ar skumjām (piem., par vietu, norisi).
PiemēriMežs pēc vētras bija vientuļš un skumjš.
- Mežs pēc vētras bija vientuļš un skumjš.
- Skumja būdiņa, ko par māju nevarēja nosaukt.
- Ceļš gar kapsētu bija skumjš.
- Skumjš notikums.
2.1.Par laikposmu, arī mūžu, tā posmu.
PiemēriSkumjš rudens novakars.
- Skumjš rudens novakars.
- Prombūtnes laiks no mājām bija skumjš.
- Kara laika paaudzes mūžs bija skumjš.
- Skumjās vecumdienas māmuļa pavadīja vientulībā.