Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
saķert
saķert -ķeru, -ķer, -ķer, pag. -ķēru transitīvs, darbības vārds
1.Strauji satvert, sakampt.
PiemēriSaķert airi.
2.Strauji pieskarties (pie kā), strauji apņemt (ko).
PiemēriSaķert sānu sāpēs.
Stabili vārdu savienojumiSaķert galvu.
3.Notvert, saņemt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
PiemēriSaķert bumbu.
3.1.Apcietināt; notvert un atņemt brīvību.
PiemēriSaķerts noziedznieks.
3.2.Ķerot (dzīvniekus), iegūt (tos) lielākā daudzumā.
PiemēriSaķert sapalus.
4.sarunvaloda Iegūt (slimību).
PiemēriSaķert slimību, angīnu, iesnas.
4.1.Pakļaut sevi (aiz neuzmanības, vieglprātības u. tml.) kam nevēlamam, kaitīgam (parasti apkārtējā vidē).
PiemēriNesaķer caurvēju!