satelīts
satelīts vīriešu dzimte, lietvārds
1.vēsturisks Senajā Romā – bruņots algotnis, kas pavadīja savu kungu.
2.Zemes mākslīgais pavadonis.
PiemēriIevadīt satelītu orbītā.
2.1.sarunvaloda Satelīttelevīzija.
PiemēriKādreiz skatījos kabeļtelevīziju, tagad man ir satelīts.
Stabili vārdu savienojumiSatelīta šķīvis.
3.Starptautiskajās tiesībās – formāli suverēna valsts, kas faktiski ir pilnīgi pakļauta kādai lielvalstij.
3.1.Tas (piem., iestāde, organizācija), kas ir pilnībā atkarīgs no kāda cita, kalpo tā interesēm.
PiemēriPolitisko spēku satelīti.
Cilme:No latīņu satelles, satellitis ‘miesassargs, pavadonis; kalps’.