satecēt1
satecēt 3. pers. -tek [-tȩk], pag. -tecēja darbības vārds; intransitīvs
satecējums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Būt tādam, kas savienojas un veido vienu ūdenstilpi (par upēm, strautiem u. tml.).
PiemēriAvoti satecēja kopā, veidojot strautu.
1.1.Ietecēt (kādā ūdenstilpē) – par vairākām, daudzām upēm, strautiem u. tml.
PiemēriDaugavā satek daudz nelielu upīšu.
1.2.pārnestā nozīmē Savienoties (par diviem vai vairākiem ceļiem, ielām u. tml.).
PiemēriVecpilsētas mazās ieliņas satek baznīcas laukumā.
1.3.pārnestā nozīmē Tikt apkopotam, koncentrēties (kur, kādā vietā).
PiemēriSkolā kopā satek visa pagasta kultūras dzīve.
1.4.pārnestā nozīmē Pakāpeniski ienākt, sakrāties (par naudas līdzekļiem).
PiemēriApvienības kasē ik mēnesi satek 5000 latu.
2.Tekot, plūstot savirzīties (kur, kopā, kādā kopumā) – parasti par šķidrumu.
PiemēriSiekalas satek mutē.
3.Tekot, plūstot šķidrumam, kļūt (parasti viscaur) slapjam, arī tikt sabojātam (parasti pilnīgi).
PiemēriKrekls satecējis slapjš.