sātībnieks
sātībnieks lietvārds
sātībniece dsk. ģen. -ču lietvārds
Cilvēks, kas ievēro mērenību, parasti dzeršanā, ēšanā, arī alkohola lietošanā.
PiemēriĪpašas sekmes hernhūtiešiem bija sātības jeb atturības veicināšanā, 1837. gadā Alūksnes draudzes sātībniekos iestājās apmēram 7000 zemnieku.