saticīgs
saticīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
saticīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
saticīgi apstākļa vārds
saticība lietvārds; sieviešu dzimte
saticīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas nemēdz ķildoties, strīdēties, tāds, kas labprāt uztur labas, mierības attiecības (par cilvēku, cilvēku grupu, arī dzīvnieku).
PiemēriSaticīgs cilvēks.
- Saticīgs cilvēks.
- Saticīgs pāris.
- Saticīgs kolektīvs.
- Saticīga ģimene.
- Suns ir saticīgs ar cilvēkiem, sugasbrāļiem un citām dzīvām būtnēm.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriSaticīgs raksturs.
- Saticīgs raksturs.
- Saticīga daba.
- Uzturēt saticīgas attiecības.
- Salas iemītnieku dzīve ir saticīga un rimta.
- Laulībā viņi saticīgi dzīvoja jau četrdesmit gadus.